Baiba Liepiņa

Intervija #2 | Baiba Liepiņa

Baiba Liepiņa, kas ir Latvijas Reklāmas Asociācijas (LRA) valdes priekšsēdētāja, intervijai piekrita nekavējoties, un saruna risinājās nepiespiestā gaisotnē.

Stāstot par šī brīža situāciju reklāmas tirgū, viņa neslēpj, ka alkst pēc nozares attīstības, minot specifikas, kas varētu attīstīt tās augstspēju. Kā arī parunājām par mārketinga pasaules trendiem.


Kāds ir Tavs stāsts, kā nonāci līdz reklāmas nozarei? 

1995. gadā uzsāku darbu pilna servisa aģentūrā par projektu vadītāju. Vēlāk kļuvu par direktores vietnieci, bet jau 1997. gadā  sāku vadīt mediju aģentūru. Latvijas Reklāmu asociācijā (LRA) es nokļuvu apstākļu sakritības dēļ, radās iespēja un es piekritu. Darbs ir ļoti interesants,  lai gan daudz sanāk strādāt ar institūcijām.

 

Kā darbs asociācijā atšķiras no tā, ko darīji iepriekš?

Tas ir pilnīgi citādāk, nekā strādāt privātajā biznesā - ir jāmācās, lai spētu pielāgoties darba ritmam un ātrumam. Privātajā biznesā lietas notiek strauji, asociācijā man jāpārdomā rīcība, lai asociācijas biedru kopīgās intereses un vērtības būtu pasargātas. Man tā ir jauna pieredze, ir daudz darba ar normatīvajiem aktiem. Šajā darbā man arī ir jābūt lielākai diplomātei, darbā ar institūcijām nepieciešama liela pacietība un izturība.

 

Pastāsti nedaudz par pašu asociāciju un kādas ir tās funkcijas?

Asociācija ir dibināta 1994.gadā. Šobrīd tās galvenais mērķis ir tās ārējā vide, kas nodrošina asociācijas biedru biznesa ilgtspēju. Par funkcijām runājot, asociācija biedriem ir ērts instruments, lai realizētu savas intereses. Kopumā var teikt to, ka tā ir sakārtota - LRA mājaslapa ir viegli pārskatāma, ir izglītības programmas, notiek konferences, viedokļu apmaiņa, valdē tiek risināti nozarei aktuāli jautājumi. LRA Gada konference ir viens no instrumentiem, kurā satiekas nozares pārstāvji un izrunā jautājumus, tā ir platforma kopējā viedokļa izpratnei. Trešais nozīmīgais virziens ir  - ir starptautiskais reklāmas festivāls "Golden Hammer".

 

Kā veicas festivālam "Golden Hammer"?

"Golden Hammer" pēc vairāk kā 20 gadu pastāvēšanas ir lielu izaicinājumu priekšā. Pa šiem divdesmit gadiem daudz kas nozarē gan lokāli, gan globāli ir mainījies. Lai "Golden Hammer", kam ir bagāta vēsture un mantojums, pastāvētu, tas jāpadara par unikālu notikumu, nevis  vienu no daudzajiem festivāliem, festivāla  vienīgais īpašnieks ir Latvijas Reklāmas asociācija un tas radīts, kā nozari attīstošs projekts.


Kādi ir aktuālie jautājumi saistībā ar reklāmas nozari?

Reklāmā nemitīgi tiek uzdots jautājums par to, vai kaut kas netiek pārkāpts. Es varu apstiprināt - reklāma ir ļoti redzama, tā ne tikai pārdod konkrētu zīmolu, bet arī ietekmē sabiedrību kopumā, tāpēc par šo tēmu ir nemitīgi jādiskutē. Reklāma šobrīd lielai daļai mediju ir vienīgais ienākumu avots, daudziem medijiem tas joprojām ir nozīmīgs ienākumu avots. Ir svarīgi, ka sabiedrība to apzinās, patērējot saturu. Mums tas ir vairāk jāskaidro cilvēkiem.


Kā Tu šobrīd vērtē šo biznesu Latvijā? Tas attīstās, vai atrodas stagnācijas stadijā?

Objektīvi skatoties, lielu pieaugumu un optimismu es neredzu. Reklāmas tirgus augtspēja lielā mērā ir atkarīga no iekšējā pieprasījuma, un, ja cilvēku paliek mazāk, tad ir ļoti sarežģīti runāt par izaugsmi. Reklāmu medijos virza plaša patēriņa zīmoli, telekomunikācijas un mazumtirdzniecība, un tas vienmēr ir saistīts ar pieprasījumu. Iekšējais patēriņš un pirktspēja ir galvenie rādītāji, lai nozare virzītos uz augšu. Būtisks faktors, kas ietekmē tirgus izaugsmi, ir reklāmas cenu pieaugums. Augot televīzijas cenai, reklāmas cenām kopumā vajadzētu augt un tam vajadzētu atstāt pozitīvu ietekmi un tirgus pieaugumu. Vai tā notiks, to mēs varēsim vērot.


Kādi faktori vēl kavē reklāmas tirgus attīstību?

Līdz šim ir bijis tāds novērojums, ka reklāmas tirgus aug mazliet straujāk par IKP,  ja ir IKP kritums, tad ievērojami krīt reklāmas tirgus. Ir viena tendence, kas nebija izteikta pirms pieciem gadiem, kad reklāmdevēji pārsvarā investēja vietējos medijos, lai sasniegtu Latvijas auditorijas. Tagad ir redzams,  ka attīstoties digitālajai jomai un izgaistot robežām, reklāmdevēju mediju izdevumi aizplūst uz ārzemēs reģistrētiem medijiem - Facebook, Google un citiem.


Nesen parādījās pirmā pusgada LRA apkopotie dati. Vai Tu varētu tos komentēt?

Grūti pēc pusgada datiem apgalvot, ka tirgus pieaugs, bet izskatās pozitīvi. Ir vērojama interesanta tendence, kuru negrib ņemt vērā virkne interneta spēlētāju- straujš pieaugums segmentā. Domāju, ka neizpratne par pieaugumu rodas no tā, ka virkne dalībnieki uz interneta segmentu skatās šauri, izvērtējot savus līdzšinējos konkurentus un esošos formātus. Novērojumi rāda, ka reklāmas iespējas internetā attīstās daudzos virzienos un jaunos formātos. Reklāmas naudai ir viena būtiska iezīme, tā seko auditorijai. Kur ir auditorija, tur ir ienākumi. 


Tomēr konkurence tirgū veicina izaugsmi?

Taisnība, aktivizējas citi tirgus dalībnieki, kuri strādā dažādos virzienos, piedāvājot jaunus produktus gan auditorijām, gan arī reklāmdevējiem.


Turpinot par jauninājumiem - kādas ir pēdējās aktualitātes pasaulē?

Galvenais trends ir mobilā interneta reklāmas pieaugums. Iespējams, ka tomēr vajadzētu izdalīt atsevišķu kategoriju "mobile", lai redzētu, cik lielā mērā uz šo segmentu virzās reklāmdevēju līdzekļi, jo auditorija viennozīmīgi dzīvo "mobile" vidē.  Reklāmas šajā vidē  noteikti pieaugs. Kā minēju iepriekš, nauda seko auditorijai. Te parādās jauni izaicinājumi, piemēram,  vai nozare ir gatava jauniem reklāmas formātiem, vai radošie prāti ir gatavi adaptēties astoņu sekunžu uzmanībai, veidojot reklāmas. Tas ir liels izaicinājums.


Vai ir jaunas vēsmas par nozaru aizliegumiem no likumu puses?

Būtu svarīgi, lai sabiedrība saprot, ka reklāmas ienākumi ir nozīmīgs mediju ienākumu avots, no kā finansē saturu. Ir svarīgi izprast arī to nozīmīgo lomu, kas medijiem ir sabiedrības funkcionēšanā un demokrātijas nodrošināšanā. Apsveicami, ka Kultūras ministrijas ietvaros ir radīta Mediju politikas nodaļa. LRA uzskata, ka jebkuras jaunas reklāmu ierobežojošas iniciatīvas vispirms būtu jāizdiskutē Mediju politikas nodaļā, lai pusēm būtu priekšstats par lēmumu riskiem un sekām. Lai gan sabiedrībā valda ne pārāk pozitīva attieksme pret reklāmu, mums jāsaprot, ka reklāma lielā mērā finansē to saturu, kas mūs interesē un ko mēs patērējam. Veltot laiku reklāmai, mēs piedalāmies procesā, kurā pie mums nokļūst mūs interesējošs saturs - vai tās būtu ziņas, vai arī izklaide.


 Interviju sagatavoja - Laura Grīnvalde. 

2016. gada 14. Oktobris, 08:54